Kas padara ēdienu garšīgu? Vai tā ir tikai sastāvdaļu kombinācija, vai varbūt kas cits? Vai tas ir filozofisks jautājums, uz kuru mēs, gardēži, nekad neatradīsim atbildi, vai arī tam ir zinātniski izskaidrojams?
Piedāvājam gurmānā ekspertīzē balstītu rezumē:
- Kā strādā mūsu garšas uztvere: Mūsu garšas kārpiņas ir pirmie indikatori, kas nosaka, vai ēdiens ir garšīgs vai ne. Tomēr tas nav tik biomehāniski un tieši, jo garša ir vairāk nekā tikai fizioloģisks process – to ietekmē arī smarža, tekstūra un pat vizuālais izskats. Arī psiholoģija spēlē lielu lomu mūsu uztverē – tāpēc, piemēram, zemenes šķiet saldākas, kad tās tiek pasniegtas skaistā bļodā, vai ēdiens liksies ar kārtu apetelīgāks, ja to greznos veselīgi dekori
- Kultūras ietekmei ir būtiska loma: Kas vienā valstī vai reģionā tiek uzskatīts par garšīgu, citā var šķist dīvains vai nepievilcīgs. Garša ir kultūras un pieredzes rezultāts – tāpēc, piemēram, suši ir tik populārs Japānā vai grilēta jūras cūka Urugvajā, bet dažiem tas šķitīs pārāk eksotiski vai pat nepieņemami.
- Mūsu ieteiktais garšas eksperiments: Lasītāji var izmēģināt eksperimentu mājās, īpaši labi tas strādās uz bērniem: paņemiet divus vienādus produktus (piemēram, ābolus vai burkānus), vienu apēdiet uzreiz, bet otru smaržojiet un izbaudiet lēnām. Jūs pamanīsiet, ka otrais ābols, pateicoties tam, ka tas tika izbaudīts ar visiem maņu orgāniem, šķitīs krietni garšīgāks.
Garša ir ārkārtīgi individuāla un sarežģīta parādība. Tā ir atkarīga no daudziem faktoriem, sākot no fizioloģiskiem un beidzot ar kultūras mantojumu vai, piemēram, jūsu izsalkuma pakāpi. Arī, ja ilgu laiku nebūsiet ēduši kaut ko tik vienkāršu kā svaigu un aromātisku saldskābmaizes šķēli ar sviestu vai medu, tas brīdis izvērtīsies par īstu garšas izrādi un svētlaimi miesai un dvēselei. Kāpēc? Jo dažkārt garšīgs ir vienkārši garšīgs.