Runā, ka latviešu svētki bez kūkas nav svētki. Iedomājieties – Ziemassvētki bez piparkūkām vai Līgo vakars bez siera. Vai vispār ir iespējams runāt par latviešu svētkiem bez saldumiem, uzkodām un našķiem? Šīs pārdomas uzvedināja mūs uz jautājumu – vai latvieši patiešām ir kārumnieki?
Aplūkosim šo eksistenciālo hipotēzi no vairākiem aspektiem:
- Vēsturiskā perspektīva: Senāk latvieši savus saldumus gatavoja vienkārši, izmantojot pieejamos dabas resursus – medu, ābolus un ogas. Ar laiku, pieaugot cukura pieejamībai, pieauga arī saldumu dažādība. Tomēr tradicionālie kārumi kā rudzu maizes zupa ar putukrējumu vai sklandrauši joprojām ir cieņā.
- Mūsdienu tendences: Mūsdienās populārākie deserti Latvijā joprojām ir Cielaviņas kūka, medus kūka neskaitāmās variācijās, saldā “desa”, selgas cepumu un saldā biezpiena kārtojums un, protams, nemirstošais Napoleons. Interesanti, ka, neskatoties uz globalizācijas ietekmi, latviešu kārumu izvēlē joprojām dominē tradicionālie saldumi, kaut gan arvien vairāk cilvēku izvēlas arī veselīgākas alternatīvas, piemēram, raw kūkas, desertus bez pievienota cukura, Pavlova šedevru vai kaloriju bombīgos braunijus.
- Aptaujas rezultāti: Aptaujājot kārā zoba īpašniekus, izrādījās, ka starp populārākajiem latviešu saldumiem ir arī vietējo kūkmeistaru šokolādes tortes un ikonizētie biezpiena sieriņi. Tomēr interesanti, ka daudzi arī atzīst, ka viņi cenšas samazināt cukura patēriņu, izvēloties mazāk saldus desertus vai arī izmantojot dabiskos saldinātājus. Katram savs…
Vai latvieši ir kārumnieki? Sakām, ka JĀ, bet arī norādām uzreiz, ka ar mēru. Tradicionālie saldumi joprojām ir neatņemama kultūras sastāvdaļa, bet arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību veselīgākām alternatīvām. Nākotnē, iespējams, redzēsim vēl vairāk inovāciju latviešu desertu pasaulē. Šaubu nav!